Biežāk uzdotie jautājumi
Atrodi sev interesējošās atbildes Biežāk uzdoto jautājumu sadaļā
Noziedzīgi iegūta manta ir jebkāds ekonomisks labums, kas personas īpašumā vai valdījumā tieši vai netieši nonācis noziedzīga nodarījuma izdarīšanas rezultātā.
Netieši noziedzīgi iegūta manta ir jebkāds ekonomisks labums, kas personas īpašumā vai valdījumā nonācis tieši noziedzīgi iegūtas mantas tālākas izmantošanas rezultātā, tai skaitā atkārtotas ieguldīšanas vai pārveidošanas rezultātā, vai līdzekļi, kurus persona ieguvusi no šādas mantas realizācijas, kā arī gūtie augļi un peļņa.
Ja mantas vērtība nav samērīga ar personas likumīgiem ienākumiem un persona nepierāda, ka manta ir iegūta likumīgā ceļā, par noziedzīgi iegūtu mantu var atzīt arī mantu, kas pieder personai, kura:
1) izdarījusi noziegumu, kas pēc sava rakstura ir vērsts uz materiāla vai citāda labuma gūšanu, neatkarīgi no tā, vai nozieguma rezultātā materiāls vai citāds labums ir iegūts;
2) ir organizētas grupas dalībnieks;
3) izdarījusi noziegumu, kas saistīts ar terorismu.
Par noziedzīgi iegūtu mantu var atzīt arī mantu, kas atrodas citas tādas personas rīcībā, kura uztur pastāvīgas ģimenes, saimnieciskas vai citādas mantiskas attiecības ar iepriekšminētajā punktā minēto personu, ja šīs personas rīcībā esošās mantas vērtība nav samērīga ar tās likumīgiem ienākumiem un ja persona nepierāda, ka manta ir iegūta likumīgā ceļā.
Papildus Krimināllikumā noteiktajiem par noziedzīgi iegūtiem uzskatāmi arī līdzekļi, kuri pieder personai vai kurus tieši vai netieši kontrolē persona:
1) kura ir iekļauta kādā no Ministru kabineta noteiktu valstu vai starptautisko organizāciju sastādītajiem to personu sarakstiem, kas tiek turētas aizdomās par iesaistīšanos teroristiskās darbībās vai masveida iznīcināšanas ieroču izgatavošanā, glabāšanā, pārvietošanā, lietošanā vai izplatīšanā;
2) kura ir iekļauta uz Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma pamata Ministru kabineta sastādītajā sankciju subjektu sarakstā nolūkā cīnīties pret iesaistīšanos teroristiskās darbībās vai masveida iznīcināšanas ieroču izgatavošanā, glabāšanā, pārvietošanā, lietošanā vai izplatīšanā;
Papildus Krimināllikumā noteiktajam par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem uzskatāmi līdzekļi, kuri izmantoti vai kurus paredzēts izmantot ar terorismu saistītu noziegumu izdarīšanai.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija ir darbības, kas veiktas ar noziedzīgi iegūtu mantu, ar mērķi radīt trešajām personām maldīgu priekšstatu par mantas izcelsmi. Lai radītu iespaidu par līdzekļu likumisko izcelsmi, bieži vien tiek izmantota finanšu sistēma, veicot šķietami ikdienišķus darījumus.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija ir šādas darbības:
1) noziedzīgi iegūtu līdzekļu pārvēršana citās vērtībās, to atrašanās vietas vai piederības mainīšana, apzinoties, ka šie līdzekļi ir noziedzīgi iegūti, un ja šīs darbības veiktas nolūkā slēpt vai maskēt līdzekļu noziedzīgo izcelsmi vai palīdzēt citai personai, kura iesaistīta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, izvairīties no juridiskās atbildības;
2) noziedzīgi iegūtu līdzekļu patiesā rakstura, izcelsmes, atrašanās vietas, izvietojuma, kustības, piederības slēpšana vai maskēšana, apzinoties, ka šie līdzekļi ir noziedzīgi iegūti;
3) citas personas noziedzīgi iegūtu līdzekļu iegūšana īpašumā, valdījumā vai lietojumā vai to realizēšana, apzinoties, ka šie līdzekļi ir noziedzīgi iegūti;
Latvijā par terorismu uzskatāma:
• spridzināšana, dedzināšana, kodolķīmisko, ķīmisko, bioloģisko, bakterioloģisko, toksisko vai citu masveida iznīcināšanas ieroču lietošana, masveida saindēšana, epidēmiju vai epizootiju izplatīšana, personas nolaupīšana, ķīlnieku sagrābšana, gaisa, sauszemes vai ūdens transportlīdzekļu sagrābšana vai citādas darbības, ja tās veiktas nolūkā iebiedēt iedzīvotājus vai piespiest valsti, tās institūcijas vai starptautiskas organizācijas izdarīt kādu darbību vai atturēties no tās, vai kaitēt valsts, tās iedzīvotāju vai starptautiskas organizācijas interesēm.
• par valsts teritorijā vai kontinentālajā šelfā izvietotu fizisku objektu, automatizēto datu apstrādes sistēmu, elektronisko tīklu, kā arī citu objektu, kuru mērķis ir nodrošināt valsts drošību, iznīcināšana vai bojāšana, ja šādas darbības veiktas nolūkā iebiedēt iedzīvotājus vai piespiest valsti, tās institūcijas vai starptautiskas organizācijas izdarīt kādu darbību vai atturēties no tās, vai kaitēt valsts, tās iedzīvotāju vai starptautiskas organizācijas interesēm.
Terorisma finansēšana ir jebkādā veidā iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas tieša vai netieša vākšana vai nodošana ar mērķi tos izmantot vai zinot, ka tie tiks pilnīgi vai daļēji izmantoti, lai veiktu vienu vai vairākas šādas darbības:
• terorismu;
• ceļošanu terorisma nolūkā;
• iesaistīšanos teroristu grupā, tās organizēšanu vai vadīšanu;
• personas vervēšanu, apmācīšanu vai apmācīšanos terorismam;
• terorisma attaisnošanu, aicinājumu uz terorismu vai terorisma draudus, kā arī citas normatīvajos aktos noteiktas darbības.
Terorisma finansēšana ir arī jebkādā veidā iegūtu finanšu līdzekļu vai mantas tieša vai netieša vākšana vai nodošana teroristu grupas vai atsevišķa terorista rīcībā.
Var izdalīt šādus terorisma finansēšanas posmus:
Līdzekļu piesaiste: pirmais posms, kur galvenais mērķis ir piesaistīt līdzekļus gan no legāliem (privātpersonu ziedojumi, atalgojums, sociālie maksājumi, līdzekļu vākšana, izmantojot labdarības organizācijas, kredīti utt.) gan noziedzīgiem (līdzekļi tiek iegūti noziedzīgas darbības rezultātā (krāpšana, narkotisko vielu un/vai ieroču tirdzniecība, zādzība utt.)) avotiem;
Līdzekļu pārvietošana: otrais posms, kurā legālie un/vai nelegālie mehānismi tiek izmantoti nolūkā pārvietot savāktos līdzekļus (bankas pārskaitījums, naudas pārsūtīšana, darījumi kriptovalūtā, paralēlās finanšu sistēmas (“hawala”));
Līdzekļu izmantošana: trešais posms, kurā līdzekļi tiek izmantoti terorismam vai ar to saistītām aktivitātēm un atbalstam (propagandai, teroristisko aktu plānošanai un sagatavošanai, vervēšanai, apmācībai, nodrošināšanai ar ekipējumu utt.).
Proliferācija ir masveida iznīcināšanas ieroču izgatavošana, glabāšana, pārvietošana, lietošana vai izplatīšana.
Proliferācijas finansēšana ir jebkādā veidā iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas tieša vai netieša vākšana vai nodošana ar mērķi tos izmantot vai zinot, ka tie tiks pilnīgi vai daļēji izmantoti, lai finansētu proliferāciju.
Proliferācijas finansēšana no terorisma finansēšanas atšķiras ar to, ka pārsvarā proliferācijas finansēšanā tiek izmantoti formālie finansēšanas avoti — bankas un maksājumu iestādes, nevis skaidra nauda, kriptovalūtas un citas metodes, ko izmanto terorisma finansēšanā.
Proliferācija un tās finansēšana ir nopietns drauds katras valsts drošībai. Proliferācijas finansēšanas apkarošanas līdzekļi ir eksporta kontroles sistēma, mērķētas finanšu sankcijas, kā arī citi pasākumi, kas ir atkarīgi no eksporta kontroles iestāžu juridiskajām pilnvarām. Finanšu sektora kontroles pasākumi ir īpaši svarīgs līdzeklis, kas papildina, taču neaizvieto, efektīvas eksporta pārbaudes.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas (NILLTPF) novēršana ir būtisks process valsts drošības, ekonomikas stabilitātes un starptautiskās reputācijas nodrošināšanai. Lūk, galvenie iemesli, kāpēc jāveic NILLTPF novēršana:
1. Ekonomiskās sistēmas aizsardzība
Legalizējot noziedzīgi iegūtus līdzekļus, tie nonāk legālajā ekonomikā, izkropļo konkurenci, grauj uzticību finanšu iestādēm un var radīt inflāciju. Novēršot NILLTPF, tiek saglabāta ekonomikas caurspīdība un stabilitāte.
2. Valsts drošība
Terorisma finansēšana ir tiešs apdraudējums sabiedrībai un valsts drošībai. Efektīva novēršanas sistēma palīdz identificēt un apturēt terorisma finansēšanas shēmas.
3. Starptautiskās saistības
Latvija, kā daļa no Eiropas Savienības un citām starptautiskām organizācijām (piemēram, FATF), ir apņēmusies ievērot starptautiskos standartus NILLTPF novēršanā. Neievērošana var novest pie sankcijām, iekļūšanu “melnajā sarakstā” un ārvalstu investīciju zaudēšanas.
4. Kriminālās vides ierobežošana
NILLTPF pasākumi palīdz atklāt noziedzīgas darbības (piemēram, korupciju, narkotiku tirdzniecību, cilvēku kontrabandu) un apturēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu izmantošanu u.c.
5. Sabiedrības uzticības veidošana
Finanšu iestāžu un citu uzņēmumu ievērotie NILLTPF pasākumi palielina klientu un sabiedrības uzticību tam, ka šie uzņēmumi darbojas likumīgi un atbildīgi.
Līdz ar to, NILLTPF novēršanas pasākumi ir jāveic, lai:
1. ievērotu NILLTPFN likuma prasības;
2. novērstu sava uzņēmuma izmantošanu NILLTPF;
3. aizsargātu uzņēmuma reputāciju un darbību no negatīvām sekām;
4. aizsargātu sabiedrību un valsts finanšu sistēmu;
5. nodrošinātu sadarbību ar bankām un finanšu iestādēm;
Sankcijas ir atbilstoši normatīvajiem aktiem attiecībā uz sankciju subjektu noteikti ierobežojumi. Sankcijas nosaka starptautiska organizācija vai valsts attiecībā pret valsti, teritoriju, juridiskām vai fiziskām personām vai citiem konkrēti identificējamiem subjektiem.
Sankciju mērķis ir atjaunot starptautisko mieru un drošību un mainīt sankciju subjekta rīcību, lai sasniegtu sankciju mērķi. Sankciju mērķis ir atjaunot tiesisko situāciju, novērst iespējamo situācijas pasliktināšanos, kā arī pārtraukt sankciju subjekta prettiesiskās darbības.
Sankciju prasību ievērošana ir svarīga vairāku iemeslu dēļ:
Tiesiskums: Ievērojot sankcijas, tiek nodrošināta likumība un fizisku vai juridisku personu atbilstība starptautiskajiem likumiem un normatīvajiem aktiem.
Drošība: Sankcijas bieži tiek piemērotas, lai ierobežotu riskus, kas saistīti ar terorismu, cilvēktiesību pārkāpumiem un citiem draudiem valsts vai starptautiskajai drošībai.
Finansiālas sekas: Neievērojot sankcijas, var rasties nopietnas finansiālas sekas, piemēram, naudas sodi, kas var ievērojami ietekmēt uzņēmuma vai personas finansiālo stāvokli.
Reputācija: Neievērojot sankcijas, uzņēmumi var zaudēt reputāciju un uzticamību, kas var novest pie klientu zaudēšanas un attiecību pasliktināšanās ar partneriem.
Starptautiskās attiecības: Pienācīga sankciju ievērošana veicina labas starptautiskās attiecības un sadarbību starp valstīm, kas dod iespēju izvairīties no konfliktiem.
SCANrisk.lv ir digitāla sistēma, kuras funkcionalitāte palīdz atpazīt, novērtēt un pārvaldīt riskus, kas saistīti ar naudas atmazgāšanu, terorisma un proliferācijas finansēšanu un sankciju pārkāpumiem, tādējādi atvieglojot Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas novēršanas likuma prasību izpildi.
SCANriski.lv nepieciešams, lai izpildītu Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas novēršanas likumā noteiktās prasības, aizsargātu uzņēmuma reputāciju, novērstu sadarbību ar aizdomīgiem klientiem un izvairītos no sankcijām vai naudassodiem.
SCANrisk.lv lietotāji:
1. Tā kā sankcijas Latvijā ir obligāti jāievēro visām personām, SCANriski.lv lietotājs ir jebkura persona, kurai rūp Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma prasību ievērošana, kura vēlas gūt pārliecību par savu partneru un darījumu drošumu (transaction security vai transaction integrity) un saglabāt savu reputāciju.
Taču īpaša atbildība attiecība uz sankciju prasību izpildi gulstas uz NILLTPFN likuma subjektiem, kā arī uz juridiskām un fiziskām personām, kuras var nonākt saskarē ar sankcionētiem aktīviem vai personām. Galvenās nozares, kurām ir augsts sankciju risks:
· Loģistikas un transporta pārvadājumu nozare – sankcijas bieži ierobežo konkrētu preču eksportu vai importu.
· Jūras un aviācijas loģistika – kuģniecības kompānijas, ostas operatori un aviopārvadātāji var kļūt par sankciju objektiem, ja tie sadarbojas ar sankcionētiem subjektiem;
· Enerģētikas nozare (nafta, gāze, ogles) – sankcijas var ietekmēt gan izejvielu eksportu/importu, gan finansējuma piesaisti projektiem;
· Tērauda, metālu un izejvielu nozare – šo materiālu tirdzniecība var tikt ierobežota, īpaši, ja tie nāk no valstīm, kurām noteiktas sankcijas;
· Luksusa preču tirdzniecība – luksusa preces bieži ir iekļautas sankciju sarakstos kā aizliegts eksports uz noteiktām valstīm vai personām.
· Aizsardzības un militārā rūpniecība – militārās tehnoloģijas un ieroču eksports/imports ir stingri regulēts un bieži pakļauts embargo vai eksporta kontrolei;
· Augsto tehnoloģiju un elektronikas nozare – tiek uzraudzīts mikroshēmu, serveru, mākslīgā intelekta, sakaru iekārtu eksports uz noteiktām valstīm;
!!! Jāņem vērā, ka sankciju ietekmes risks šajās nozarēs var būt tiešs (piem. aizliegts tirdzniecības partneris) vai netiešs (piem.: partneru partneri ir sankcionēti). Bieži tas nozīmē arī reputācijas riskus un finanšu iestāžu nevēlēšanos sadarboties.
- NILLTPFN likuma subjekti – juridiski vai fiziski veicēji noteiktām darbībām, kuras ir pakļautas paaugstinātam riskam saistībā ar naudas atmazgāšanu vai terorisma un proliferācijas finansēšanu. Galvenās NILLTPFN likuma subjektu kategorijas:
- ārpakalpojuma grāmatveži, nodokļu un finanšu konsultanti;
- zvērināti revidenti;
- juridisko pakalpojumu sniedzēji;
- parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēji;
- nekustamā īpašuma darījumu starpnieki;
- kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji, kam nav nepieciešama speciālā licence, un galvojuma pakalpojumu sniedzēji;
- inkasācijas pakalpojumu sniedzēji;
- maksātnespējas procesa administratori;
- personas, kas darbojas mākslas un antikvāro priekšmetu apritē, ja darījuma vai vairāku šķietami saistītu darījumu kopējā summa ir 10 000 euro vai lielāka;
- citas fiziskās vai juridiskās personas, kas nodarbojas ar transportlīdzekļu, kultūras pieminekļu, dārgmetālu, dārgakmeņu, to izstrādājumu vai cita veida preču tirdzniecību, kā arī ar starpniecību minētajos darījumos vai cita veida pakalpojumu sniegšanu, ja maksājumu veic skaidrā naudā vai skaidru naudu par šo darījumu iemaksā kredītiestādē pārdevēja kontā 10 000 euro vai lielākā apmērā, neatkarīgi no tā, vai šo darījumu veic kā vienu operāciju vai kā vairākas savstarpēji saistītas operācijas;
SCANrisk.lv platformas lietošanai ir vairāki praktiski un stratēģiski ieguvumi. Platforma palīdz ne tikai nodrošināt atbilstību normatīvo aktu prasībām, bet arī mazināt operacionālos, juridiskos un reputācijas riskus.
Atbilstība likumdošanai:
Nodrošina, ka tiek ievērota NILLTPFN likuma un starptautisko sankciju prasības.
Automatizē klientu izpēti (KYC), sankciju un politiski nozīmīgu personu (PNP/PEP) pārbaudi.
Sagatavo pierādījumus un audita pēdas uzraudzības iestādēm (piemēram, VID, FID) un finanšu iestādēm;
Risku samazināšana:
Agrīni identificē aizdomīgus klientus/partnerus;
Samazina risku sadarboties ar sankcionētām personām, uzņēmumiem vai valstīm.
Mazina naudas atmazgāšanas, terorisma un proliferācijas finansēšanas, kā arī reputācijas apdraudējumu.
Procesu automatizācija un efektivitāte
Aizvieto manuālus pārbaudes procesus ar automatizētiem risinājumiem (klientu monitorings un attālināta identifikācija).
Taupa laiku un cilvēkresursus – īpaši svarīgi uzņēmumiem ar lielu klientu vai darījumu apjomu.
Iespējama reāllaika uzraudzība un brīdinājumi par riskiem.
Labāka pārredzamība un dokumentēšana vienuviet:
Platforma reģistrē visas pārbaudes, kas noder gan iekšējām revīzijām, gan uzraudzības iestāžu pārbaudēm, gan pārbaudes rezultātu nosūtīšanu finanšu iestādēm;
Nodrošina caurspīdīgumu un objektīvu lēmumu pieņemšanu – piemēram, kāpēc partneris tika klasificēts kā augsta riska;
Vieglāka pielāgošanās izmaiņām normatīvajos aktos
Palīdz būt drošam par prasību izpildi atbilstoši jaunākajām likumdošanas nomu prasībām.
Platforma automātiski atjaunina sankciju, PNP sarakstus, un pielāgo risku paaugstinošus faktorus atbilstoši jaunām prasībām;
Uzņēmuma reputācijas un uzticamības stiprināšana
Personas, kas demonstrē aktīvu atbilstības kultūru, iegūst uzticamību klientu, partneru un regulatoru acīs,
Palielina drošības sajūtu starptautiskajos darījumos un sadarbībā ar finanšu institūcijām.